Trumps pieprasa Microsoft atlaist globālo lietu vadītāju Līzu Monako: bijušās Biden administrācijas darbinieces karš ar milžuzņēmumu
Iepriekšējā ASV prezidenta Donalda Trumpa un tehnoloģiju giganta Microsoft attiecības vienmēr ir bijušas apspiestas, bet tagad tās ir sasniegušas jaunu virsotni. Sestdien, 2025. gada 27. septembrī, Trumps publiski izteica stingru prasību uzņēmumam: nekavējoties atlaist globālo lietu prezidenti Līzu Monako, kura iepriekš bijusi augsta līmeņa darbiniece Džo Bidena administrācijā. Šis paziņojums radīja strauju viļņojumu gan politiskajās, gan tehnoloģiju aprindās, liekot aizdomāties par lielo biznesa un varas mijiedarbību.
Kāds ir konflikta kodols?
Paziņojums tika izteikts caur Truth Social platformu, kurā Trumps rakstīja: “Manuprāt, Microsoft nekavējoties vajadzētu izbeigt Līzas Monako darba attiecības.” Viņš nepateica konkrētu iemeslu šādai stingrai prasībai, taču akcentēja viņas pagātni kā “bijušās Biden administrācijas darbinieci”. Monako, kura Microsoft pievienojās 2023. gadā pēc dienesta ASV Tieslietu ministrijā, ir atbildīga par uzņēmuma globālajām stratēģijām, regulēšanu un attiecībām ar valdībām visā pasaulē. Šis amats ir ārkārtīgi nozīmīgs uzņēmumam, kas pastāvīgi saskaras ar sarežģītiem tiesiskajiem un politiskajiem izaicinājumiem.
Līzas Monako loma Microsoft un viņas politiskais bagāžs
Pirms pievienošanās Microsoft, Līza Monako bija ievērojama figūra ASV tieslietu un drošības aparātā. Viņa ir bijusi ASV prezidenta Džo Bidena padomniece terorisma un iekšējās drošības jautājumos, kā arī iepriekš dienējusi Tieslietu ministrijā Baracka Obama administrācijas laikā. Viņas plašā pieredze valdības iestādēs padara viņu par vērtīgu aktīvu korporatīvajā pasaulē, it īpaši uzņēmumam, kas meklē labāku izpratni par valdības procesiem un regulēšanu. Taču šis pats politiskais bagāžs, šķiet, ir kļuvis par galveno konflikta punktu starp viņu un Trumpu.
Kāda ir plašāka ainava uzņēmumu un politikas krustpunktā?
Šis incidents ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, kas ilustrē arvien pieaugošo spriedzi starp lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem un politisko varu. Pēdējos gados uzņēmumi kā Microsoft, Google un Meta ir nonākuši politikas ugunskura centrā dažādu jautājumu dēļ, sākot no datu privātuma līdz monopola tiesvedībām. Augsta līmeņa darbinieku pāreja no valdības amatiem uz korporatīvajām pozīcijām un otrādi – pazīstama kā “revolvēro durvju” fenomens – ir kļuvusi par normu, taču tā arī rada jautājumus par ietekmi un konfliktu ar interesēm.
Kādas varētu būt sekas?
Kamēr Microsoft oficiāli nav komentējis Trumpa prasību, analītiķi spekulē par iespējamām sekām. Uzņēmums, visticamāk, rīkosies piesardzīgi, lai izvairītos no tiešas konfrontācijas, it īpaši ņemot vērā iespējamo politisko spiedienu nākotnē. Monako atlaišana bez skaidra un publiska pamatojuma varētu radīt iekšējas nemierības uzņēmumā un negatīvu publicitāti. No otras puses, prasības ignorēšana varētu izraisīt turpmākus uzbrukumus no Trumpa un viņa atbalstītāju puses, potenciāli ietekmējot uzņēmuma attiecības ar konservatīvo politisko spārnu.
Vai šis ir personisks naids vai politiska stratēģija?
Daudzi novērotāji uzdod jautājumu, vai Trumpa rīcība ir vadīta ar personisku aizvainojumu pret Monako kā bijušo Bidena administrācijas darbinieci, vai arī tā ir daļa no plašākas stratēģijas, lai nostiprinātu ietekmi uz lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem. Trumps savā prezidentūras laikā bieži vien ir kritizējis tehnoloģiju nozari, apsūdzot kompānijas par aizspriedumiem un cenšoties ierobežot viņa balsi. Šis gadījums varētu būt vēl viens mēģinājums nosūtīt vēstījumu uzņēmumiem par to, ka viņu darbība un personāla lēmumi tiks rūpīgi vēroti un kritizēti.
Kāda ir nozīme nākotnes uzņēmumu un valdības attiecībām?
Šis notikums noteikti pastiprinās debates par to, cik ciešai vajadzētu būt saitēm starp valdību un privāto sektoru. Tas liek pārdomāt, vai augsta līmeņa valdības darbinieku pāreja uz korporatīvajām amatiem veicina labu pārvaldību un izpratni, vai arī rada nepārvaramus konfliktu ar interesēm un politisku ietekmi uz uzņēmējdarbību. Atbilde uz šo jautājumu noteiks, kā lielie uzņēmumi veidos savus vadības komandas un stratēģijas nākotnē.
Beigu beigās, neatkarīgi no tā, kā Microsoft izvēlēsies rīkoties, viens ir skaidrs: robeža starp tehnoloģiju, varu un politiku kļūst arvien plānāka, un šādi konflikti kļūs tikai biežāki. Sabiedrības un investoru acis būs vērētas uz Redmondu, gaidot uzņēmuma nākamo gājienu šajā augsto likmju politiskajā spēlē.
Avots: https://techcrunch.com/2025/09/27/trump-demands-microsoft-fire-global-affairs-head-lisa-monaco/