Bilionārs riska kapitālists Maiks Morics nosoda jauno H-1B vīzu nodevu kā “necietīgu izspiedļu shēmu”
Iedomājieties, ka Jūs esat talantīgs programmētājs no Āzijas, kurš sapņo strādāt Silīcija ielejā. Jūs esat nokārtojis visus grūtos testus, atraduši darba devēju, un gatavojaties iegūt H-1B vīzu – Amerikas sapņu atslēgu. Tad pēkšņi uzzināt, ka tagad par to būs jāmaksā ievērojami vairāk. Tieši šādu situāciju apraksta slavenais riska kapitālists Maiks Morics, kurš jauno maksu nosaucis par patiesu “izspiedļu shēmu”. Šis stāsts ir daudz vairāk nekā tikai par naudu; tas ir par amerikāņu inovāciju nākotni.
Kas notiek ar H-1B vīzām? Morica opuss “Financial Times” radījis vilni
Nesenajā “Financial Times” rakstā leģendārais investīciju fonda “Sequoia Capital” bijušais līderis Maiks Morics izteicās ārkārtīgi asi par Baltā nama ieviesto papildu nodevu H-1B darba vīzām. Viņš ne tikai to nosauca par “necietīgu izspiedļu shēmu”, bet arī salīdzināja valdības rīcību ar slaveno mafijas bosu Toniju Soprano un viņa cūkgaļas veikalu. Šāds salīdzinājums no tāda cilvēka kā Morics, kurš ir redzējis tehnoloģiju nozares augšu un leju, ir ļoti smags apsūdzības akts. Viņš uzskata, ka šis solis nav vienkārši nodoklis, bet gan naudas izspiešana no uzņēmumiem un talantīgiem speciālistiem, kuri vēlas strādāt ASV.
Kāpēc šī nodeva ir tik problemātiska?
H-1B vīza vienmēr ir bijusi galvenais ceļš augsti kvalificētu ārzemju darbinieku – inženieru, zinātnieku, programmētāju – ierašanai ASV. Jaunā nodeva ievērojami paaugstina šī procesa izmaksas gan darba devējiem, gan pašiem darbiniekiem. Morics uzsver, ka tas rada papildu barjeru tieši tajā brīdī, kad ASV rūpīgi jākonkurē ar citām valstīm par labākajiem talantiem pasaulē. Tā vietā, lai piesaistītu spožākos prātus, valdība tos, šķiet, attālinās ar augstākām izmaksām. Tas skar ne tikai lielos tehnoloģiju gigantus, bet arī mazākos uzņēmumus un startaplus, kuriem varētu trūkt līdzekļu, lai segtu šīs papildu izmaksas.
Tony Soprano un cūkgaļas veikals: Ko Morics patiešām domāja?
Salīdzinot Balto namu ar Toniju Soprano, Morics gribēja uzsvērt savu viedokli par šīs nodevas būtību. Viņa acīs tā nav taisnīga vai saprātīga valsts politika, kas veidota ilgtermiņa labā. Tā ir īslaicīga naudas iegūšanas metode, kas atgādina “aizspiedību” – tu maksā, lai varētu turpināt savu biznesu bez problēmām. Šis spilgtais tēlsējums ir domāts, lai radītu spēcīgu emocionālu reakciju un liktu lasītājiem aizdomāties: vai mēs patiešām vēlamies, lai mūsu valsts rīkojas kā mafijas bosi, izspiežot naudu no to, kas ir būtiski inovācijai?
Kādas varētu būt sekas ASV tehnoloģiju nozarei?
Ja šī politika paliks spēkā, sekas varētu būt tālas. Pirmkārt, ASV var kļūt mazāk pievilcīga vieta pasaules talantiem. Kanāda, Lielbritānija, Vācija un citas valstis ar draudzīgāku imigrācijas politiku varētu piesaistīt tos speciālistus, kuri citādi būtu devušies uz ASV. Otrkārt, inovācijas temps varētu palēnināties. Daudzi nozīmīgākie amerikāņu tehnoloģiju sasniegumi ir radīti ar starptautisku talantu palīdzību. Ja šie cilvēki nolemj doties uz citurieni, ASV var zaudēt savu konkurences priekšrocību. Morics brīdina, ka šis solis ir “šāvens sev pa kājai” ekonomiskajā sacensībā ar Ķīnu.
Vai ir kāds alternatīvs skatpunkts?
Protams, valdībai, iespējams, ir savi argumenti. Viņi varētu teikt, ka šie līdzekļi ir nepieciešami budžeta papildināšanai vai valsts drošības programmu finansēšanai. Taču kritiķi jautā: vai nav labāki veidi, kā to izdarīt, nevis liekot nodevu tieši uz tā, kas ir ekonomikas augšanas dzinējs? Morics un citi uzskata, ka valdībai vajadzētu strādāt pie visa H-1B vīzu sistēmas uzlabošanas, padarot to efektīvāku un taisnīgāku, nevis tikai dārgāku. Risinājumam vajadzētu būt ilgtspējīgam, nevis īslaicīgam naudas iegūšanas paņēmienam.
Kādas ir nākotnes perspektīvas?
Morica balss ir tikai viena no daudzajām, kas paaugstinājušās par šo jautājumu. Diskusijas par imigrācijas reformu ASV turpināsies, un šis jaunais maksājums noteikti būs tās centrā. Uzņēmumu lobi, tehnoloģiju nozares asociācijas un pat citi ietekmīgi investori, visticamāk, pievienosies Morica kritikai. Nākotnē mēs varam sagaidīt tiesu prāvas, lobēšanas centienus un, iespējams, pat politisko spiediju, lai šo lēmumu pārskatītu. Jautājums ir, vai valdība klausīsies šajos brīdinājumos, pirms kļūdas sekas kļūst neatgriezeniskas.
Vienu ir skaidrs: cīņa par globālo talantu karu ir kļuvusi vēl sīvāka. ASV izvēle – vai tā turpinās radīt barjeras, vai arī atradīs veidus, kā palikt atvērtai un pievilcīgai pasaules labākajiem prātiem – noteiks tās lomu nākotnes ekonomikā. Kā teica Morics, šis ir brīdis, kad jādomā par ilgtermiņa sekām, nevis tikai par tūlītējiem ieņēmumiem.