Trump administrācija vēlas iegūt 10% daļu ASV litija ražotājā, kas piegādā GM
Iedomājieties, ka jūs vēlaties aizņemties naudu no bankas, un, vienkārši palūdzot pagarināt aizdevuma atmaksas termiņu, banka atgriežas ar piedāvājumu – iegūt daļu jūsu uzņēmuma. Apmēram tāda situācija ir izveidojusies starp valdību un vienu no apsolītākajiem litija ieguves uzņēmumiem Amerikā. Šis prasības paplašinājums no Trumpa administrācijas puses rada jaunu precedentu valsts iejaukšanās uzņēmējdarbībā un izraisa nopietnas diskusijas par enerģētikas drošību un valsts interešu aizsardzību.
No aizdevuma termiņa izmaiņas līdz daļas uzņēmumā pieprasījumam
Sākotnēji viss izskatījās pavisam vienkārši. Uzņēmums “Lithium Americas”, kas ir nozīmīgs litija ražotājs ar lieliem līgumiem ar autogigantu General Motors (GM), vērsās valdībā ar lūgumu nedaudz pielāgot valsts atbalsta programmas nosacījumus. Precīzāk, viņi lūdza nelielu aizdevuma atmaksas grafika pagarinājumu. Šis lūgums, kā liecina ziņojums, kalpoja par iemeslu Trumpa administrācijai ne tikai izskatīt šo pielāgojumu, bet arī izvirzīt daudz ambiciozāku priekšlikumu.
Administrācija oficiāli ir paziņojusi, ka vēlas iegūt 10% kapitāldaļu “Lithium Americas”. Tas nozīmē, ka valstij būtu tiesības saņemt dividendes un būtībā kļūtu par akcionāru uzņēmumā, kas ir kritisks nākotnes elektrifikācijas un akumulatoru ražošanas vajadzībām. Šis solis rada jautājumu – vai tas ir taisnīgs valsts iejaukšanās līmenis privātā sektorā?
Kāpēc tieši litijs un kāpēc tieši šis uzņēmums?
Lai saprastu šīs situācijas nozīmīgumu, ir svarīgi izprast litija lomu mūsdienu pasaulē. Litijs ir galvenā sastāvdaļa litija jonu akumulatoros, kas darbina elektromobiļus, viedtālruņus, klēpjdatorus un daudz ko citu. Pārejot uz zaļo enerģiju, pieprasījums pēc litija ir eksplozīvi augis, un prognozes rāda, ka tas turpināsies. ASV ir noteikusi mērķi kļūt par līderi šajā nozarē, samazinot atkarību no Ķīnas un citu valstu piegādēm.
“Lithium Americas” ir centrālais elements šajā stratēģijā. Uzņēmums attīsta nozīmīgus litija atradņus ASV, īpaši projektā Tšadē, Nevada. Viņu līgums ar General Motors par litija piegādēm akumulatoru rūpnīcām padara uzņēmumu par aizsargājamu un stratēģiski svarīgu aktīvu. Valdībai, iespējams, šķiet, ka, iegūstot tiešu daļu uzņēmumā, tā varēs tiešāk kontrolēt un virzīt šo kritisko resursu attīstību, nodrošinot, ka tas kalpo nacionālajiem interesēm.
Kādas varētu būt šāda lēmuma sekas?
Šis valdības solis, protams, nav bez ietekmes. Apskatīsim iespējamās sekas no dažādām perspektīvām.
Priekšrocības valstij un nacionālajai drošībai
No valdības viedokļa, šī ir loģiska darbība. Iegūstot daļu uzņēmumā, valsts:
* **Nodrošina lielāku ietekmi:** Tā iegūst tiesības ietekmēt stratēģiskos lēmumus par litija ieguvi un pārdošanu.
* **Gūst finansiālu labumu:** Ja uzņēmums turpinās veiksmīgi attīstīties, valsts saņems ienākumus no dividendēm, kas var tikt reinvestēti citos zaļās enerģijas projektos.
* **Pastiprina piederošo ķēžu drošību:** Tas ir tiešs veids, kā garantēt, ka kritiskais minerals paliek ASV kontrolē un tiek izmantots ASV rūpniecības vajadzībām.
Izaicinājumi uzņēmējdarbībai un tirgum
No otras puses, uzņēmēji un tirgus analītiķi izsaka nopietnas bažas:
* **Valsts iejaukšanās tirgū:** Tas var radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, ja valdība sāks favorizēt uzņēmumus, kuros tai pieder daļa.
* **Birokrātijas palielināšanās:** Valsts kā akcionāre var ievieš jaunus birokrātiskus šķēršļus un lēnu lēmumu pieņemšanas procesu, kas var kavēt uzņēmuma agilitāti.
* **Investoru attieksmes maiņa:** Daži privātie investori varētu justies nedroši ieguldīt uzņēmumos, kuros spēcīgi iejaukas valdība, baidoties no politiskas ietekmes uz biznesa lēmumiem.
Kā uz to reaģē “Lithium Americas” un GM?
Pagaidām nav oficiālu paziņojumu no paša “Lithium Americas” par to, vai viņi piekritīs šim prasījumam. Tomēr situācija ir ārkārtīgi delikāta. No vienas puses, uzņēmums ir atkarīgs no valsts atbalsta savu dārgo projektu attīstībai. No otras puses, viņi var justies spiesti piekāpties valsts prasībām, lai saglabātu nepieciešamo finansējumu. General Motors, kā galvenais klients, noteikti cieši vēro notiekošo, jo jebkādas izmaiņas uzņēmuma īpašumā un vadībā var tieši ietekmēt to litija piegāžu stabilitāti un cenas.
Vai šis ir jauns valsts līdzdalības modelis?
Šis gadījums var izrādīties paradigma, kas nosaka, kā ASV valdība rīkosies ar citiem stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem nākotnē. Ja valdība veiksmīgi iegūs daļu “Lithium Americas”, mēs, iespējams, redzēsim līdzīgus mēģinājumus arī citās nozarēs, kas tiek uzskatītas par kritiskām nacionālajai drošībai – piemēram, pusvadītāju ražošanā vai reto zemes metālu ieguvē.
Tas atvērtu diskusiju par to, cik tālu valstij vajadzētu iet, lai aizsargātu savas intereses, un kur ir robeža starp atbalstu un kontroli. Vai šāda līdzdalība veicinās inovācijas un konkurētspēju, vai arī tā tiks uztverta kā pārāk liela ietekme, kas var nomāc privāto iniciatīvu?
Vienu ir skaidrs: neliels lūgums par aizdevuma termiņu ir izraisījis lielu politisku un ekonomisku vētru, kuras iznākums noteiks nākotnes attiecības starp ASV valdību un tās vissvarīgākajām nozaru līderiem. Mēs turpināsim sekot līdzi šim stāstam un ziņosim par jaunākajiem notikumiem.